Ilze Aulmane (dz. 1982, Rīgā, Latvijā) ir
starpdisciplināra māksliniece, kas strādā instalācijas, fotogrāfijas,
glezniecības, skaņas, performances, tēlniecības, zīmējuma un kustīgā attēla
jomās. Pēc studijām Royal Academy Schools Londonā (2021–2024) viņa
atgriezās Latvijā, turpinot praksi, kas koncentrējas uz nestabilām vidēm, kuras
veido nepārtrauktas pusaudzības loģika, un kur fragmentēti attēli, mainīgas
ķermeniskās klātbūtnes un uztveres kustība destabilizē lineāru realitāti.
Iepriekš viņa studējusi Ogres Bērnu mākslas skolā un
Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī darbojusies izstāžu veidošanā, pedagoģijā un
pasūtījumu projektos. Viņas darbi eksponēti gan personālizstādēs, gan grupu
izstādēs.
Pēdējās desmitgades laikā Aulmane attīstījusi
starpdisciplināru praksi, kurā brīvi piestiprinātas digitālās izdrukas,
gleznieciski iejaukumi, darināti objekti, kas funkcionē kā performatīvi
instrumenti, dzīva un ierakstīta skaņa, kā arī kustīgais attēls uzkrājas
telpiskās performatīvās sistēmās. Uzsverot cilvēka pieskārienu, ķermenisko
klātbūtni un materiālu jutīgumu, viņas darbi pēta attiecības starp analogo un
digitālo, kur pats izgatavošanas process kļūst par spriedzes vietu.
Aulmane izmanto fragmentāciju un slāņošanu, lai
veidotu nemierīgas telpiskas kompozīcijas, kas uzvedas kā nestabila matērija,
atsakoties no nekustīguma. Iedvesmojoties no bērnu radošās enerģijas un
improvizācijas, ķermeņa kā saskarnes un mainīgas klātbūtnes dažādās sistēmās,
kā arī eksistenciālām refleksijām, viņas prakse uzkrāj sajūtu intensitātes
psiholoģiski uzlādētās vidēs, kur personiskais un universālais nepārtraukti
pārklājas.
/
Ilze Aulmane (b. 1982, Riga, Latvia) is a cross-disciplinary artist working
across installation, photography, painting, sound, performance, sculpture,
drawing, and moving image. After studying at the Royal Academy Schools in London
(2021–2024), she returned to Latvia, continuing a practice centred on unstable
environments shaped through a logic of perpetual adolescence, where fragmented
images, fluctuating bodily presences, and perceptual motion destabilise
linear reality.
She previously studied at the Ogre Children’s Art School and the Art
Academy of Latvia, and has worked across exhibition-making, pedagogy, and
commissioned projects. Her works have been presented in both solo and group
exhibitions.
Over the past decade, Aulmane has developed a cross-disciplinary practice
in which loosely attached digital prints, painted interventions, crafted
objects functioning as performative instruments, live and recorded sound, and
moving image accumulate into spatial performative systems. Emphasizing
human touch, bodily presence, and material sensitivity, her work explores
relationships between analogue and digital, where fabrication itself becomes a
site of tension.
Aulmane explores fragmentation and layering to construct restless spatial
compositions which behave like unstable matter refusing stillness. Drawing from
children’s creative energy and improvisation, the body as interface and
fluctuating presence within multiple systems, and existential reflection, her
practice accumulates sensory intensities into psychologically charged
environments where the personal and universal continuously overlap.